jump to navigation

Rindas veikalos Septembris 19, 2007

Posted by Igaunis in Igaunija, Pārtika.
1 comment so far

Rindas veikalos ir nepatīkama parādība, kuru pazīst gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Pirms gadiem 20, 30 vai pat vairāk cilvēki stāvēja rindās ārpus veikaliem, lai iegūtu kāroto preci tāpēc, ka visdrīzākais – visiem tās nepietiks. Šobrīd cilvēki stāv rindās nevis lai iekļūtu veikalos, bet gan lai tiktu no tiem ārā – respektīvi – rindas veidojas pie kasēm. Tas, ka laikā, kad veikalā ir visvairāk pircēju strādā varbūt puse no visām kasēm, nav nekas neparasts.

Ticiet vai nē – Igaunijā šī problēma ir ievērojami mazāka, kaut arī darba spēka trūkums ir ievērojams arī šeit.

Kā tas ir iespējams? Pavisam vienkārši! Tā vietā, lai turētu 4 vai 5 tantes/onkuļus aiz desu/gaļu stenda, kas to vien dara kā griež un pasniedz pircējiem kāroto preci, lielākā daļa gaļas izstrādājumu, sieru, zivju utt. ir jau laicīgi sagriezti, safasēti un nolikti paņemšanai un šīs/šie tantes/onkuļi tajā pat laikā mierīgi sēž pie kasēm un apkalpo pircējus tur, kur veidojas vislielākie sastrēgumi – tieši pie kasēm.

Pavisam vienkārši – vai ne? Kāpēc šādu praksi nevarētu pārņemt tirgotaji Latvijā?

Kurzemes Stroogaov augusts 8, 2007

Posted by Igaunis in Dažādi, Igaunija, Pārtika, Tartu.
1 comment so far

Kurzemes Stroogaov, Hind (Kr/kg) 91,00

jeb

Kurzemes Stroganovs, Cena (Kr/kg) 91,00

Vai tik Tartu Kaubamaja virtuvē nestrādā kāds latviešu izcelsmes pavārs? Lai nu kā arī tur nebūtu, jutos patīkami pārsteigts, ka līdzi ņemamo gatavo ēdienu nodaļā šodien bija iespējams iegādāties nevis šādu tādu, bet tieši Kurzemes stroganovu. 🙂

Diez cik izplatīta ārpus Latvijas šī recepte ir?

Pērkam paiku jūlijs 26, 2007

Posted by Igaunis in Igaunija, Pārtika, Tartu.
add a comment

Esmu apkopojis pirmos iespaidus par to, ko tad īsti lielākajos Tartu veikalos var iegādāties. Staigājot pa veikaliem ir tāda dīvaina sajūta – it kā produktus atpazīsti, bet iepakojumi gan tādi jocīgi.

Stāvu pie piena produktiem un kā muļķis skatos un nevaru izlemt ko ņemt. Nav nedz Limbažu, nedz Valmieras, nedz Rasas kefīra. Jogurti arī visādi, bet ne tādi kā pie mums. Ir tikai daži, bet tieši tie, kas man pašam ne pārāk iet pie sirds.

Tā ir gandrīz ar visiem pārtikas produktiem. Tiesa gan patīkami pārsteidza viena lieta – pieejot pie sulu stenda sajutos kā mājās: ~50% no visām plauktos izliktajām sulām bija mūsu pašu Cido vai Gutta. Sīkums, bet patīkami.

Patīkami pārsteidza arī tas, ka diezgan lielā izvēlē ir pieejama Spilva produkcija, bet to, ka tā ir Spilva tā uzreiz nemaz nesapratu. Kā lai viens cilvēks saprot ko nozīmē “Kastmed Tuhande Saare Kaste” (1000 salu mērce)? Atpazinu tikai pēc kaut kur redzētās pudeles formas un tad jau pamanīju arī Spilvas logo. Bet nu aprakstīts gan viss pa vietējam – neviena vārda latviski.

Kā pēdējais ievērības cienīgais fakts jāmin tas, ka, vienā no veikaliem, lielā izvēlē un par bargu naudu iegādājami Emīla Gustava šokolādes izstrādājumi tādās pašās skaistās kastītēs kā pie mums.

Kopumā jāsaka, ka man ir prieks par to, ka kaimiņzemes tirgu iekarojam tieši ar labiem un kvalitatīviem produktiem, nevis kā to dara mūsu dienvidu kaimiņi ar “Taupa” sērijas nezināmas izcelsmes produktiem.

Kas, kur, kad? jūlijs 6, 2007

Posted by Igaunis in Dažādi, Igaunija, Izklaide, Mājoklis, Pārtika, Saites, Tallina, Tartu, Transports, Valoda.
add a comment

Nu jau pirms daudzākiem gadiem bija tāda kā enciklopēdiju sērija ar šādu nosaukumu, bet šoreiz ne par to ir stāsts. Stāsts ir par viena letiņu bāleliņa laimes meklējumiem pie ziemeļu kaimiņiem Igaunijā. Nolēmu šoreiz visu vairāk vai mazāk, nopietnāk vai nenopietnāk dokumentēt, lai citiem ziemeļu zemes iekarotājiem no siltākās un veiklāku cilvēku apdzīvotās Latvijas būtu vieglāk spert pirmos soļus.