jump to navigation

“Šķērsojam tiltu” jeb “Kad prātiņa nav mājās” augusts 7, 2007

Posted by Igaunis in Igaunija, Izklaide, Tartu.
add a comment

Kā izrādās, tad pirmais mūra/akmens tilts Baltijā tika uzcelts Tartu. Tiltu, kuru angļu mēlē sauc vienkārši par “The Stone Bridge” uzbūvēja kaut kad ļoti sen, bet saspridzināja ne tik sen (1941. gadā un 1944. gadā). Tilts tā sākotnējā izskatā tā arī netika atjaunots, toties tika radīts daudz “interesantāks” tilts.

Interesantāks tādā ziņā, ka katram sevi cienošam studenta, lai kļūtu par īstu studentu šis tilts ir jāšķērso un kas gan tā būtu par tilta šķērsošanu visiem ierastā veidā? Tas taču nekam neder un tieši tāpēc tilts tiek šķērsots pārejot pa tilta vidū esošo betona konstrukciju.

Tartu - Tilts pār Emajoe upi

Vēl interesantāk ir tas, ka tilta otrā pusēatrodas lielākais vietējais naktsklubs no kura kunga prātā iznāk ne viens vien students.

Lai gan sevi pie studentiem jau kādu laiku vairs nepieskaitu, toties kunga prātā arī man sagribējās to šķērsot  tā kā “visi to dara”. Atkārtot to gan vairs nekad mūžā negrasos … Nākamajā dienā ejot tam garām es nespēju saprast, kas mani, cilvēku, kurš paniski baidās no augstuma, varēja piespiest to izdarīt … Maksimālais augstums ir ~10 metri plus vēl apmēram tik pat vai pat vairāk līdz ūdenim.

Jā … Tekilai, šķiet ir liels spēks …

PS Ja arī Jums ienāk prātā izmēģināt šo atrakciju, iedzeriet labāk vēl mazliet – varbūt atlūzīsiet un šo “ģeniālo” ideju aizmirsīsiet. 🙂

Nenokavē – King’s College Choir, Cambridge augusts 6, 2007

Posted by Igaunis in Igaunija, Izklaide, Tartu.
add a comment

Sestdienas pastaigas laikā sanāca iet garām Jaani kirik (skatīt foto), jeb latviski – Svētā Jāņa baznīcai. No ārpuses skaista, restaurēta baznīca. Izdomājām, ka vajadzētu ieiet iekšā un apskatīties, kā tad tur iekšā izskatās. Tā kā galvenās durvis bija ciet, tad gājām pa sānu durvīm. Galdiņš, biļešu tante un lapiņa pie sienas, kas vēsta, ka par fotogrāfēšanu vai filmēšanu jāmaksā 15 kronas. Ejam tik iekšā, bet izrādās, ka jāmaksā par iekšā iešanu ar! Nu nekas. Dodu 500 kronas (sīkāk nebija) un saņemu atpakaļ tikai 250 kronas. Tāda dīvaina sajūta pārņēma un tāds neliels apjukums – par baznīcas apskati diviem cilvēkiem jāmaksā 11 Ls?

Izrādījas viss pavisam vienkārši – aptuveni pēc 40 minūtēm bija jāsākas kādam koncertam uz kuru mēs nejauši bijām trāpījuši. Noziedojām vēl 5 kronas un iegādājāmies arī koncerta programmu. Soli bija vēl diezgan patukši, bet tas, ka visās malās bija izvietoti papildus krēsli, kā arī programmā rakstītais lika nojaust, ka esam trāpījuši uz kaut ko patiešām kvalitatīvu.

Līdz koncerta sākumam pagāja aptuveni stunda. Ar nelielu kavēšanos uz nelielā paaugstinājuma iznāca Kembridžas King’s College zēnu/vīru koris kopskaitā ne vairāk par kādiem 25-30 cilvēkiem + diriģents (Stephen Cleobury) + 2 ērģelnieki.

Koncerts sākās daudzsološi, taču 2. un 3. skaņdarbs kaut kā nepaķēra, lai gan to, ka darbojas profesionāļi varēja manīt. Dažāda vecuma puišu sejās varēja redzēt, ka viņi izliekas par visiem 100 – gan tie, kuriem bija ap 30 vai pat vairāk, gan tie, kuriem vairāk par 5-6 gadiem nebija.

Pirmā koncerta daļa noslēdzās tā it kā nekā, bet tas bija tikai klusums pirms vētras. Otrajā daļā pieslēdzās arī ērģelnieki un 7 skaņdarbs bija koncerta kulminācija – aptuveni 10 gadus vecā solista izpildījums ar pārējā kora periodisko iesaistīšanos skaņdarba izpildījumā bija kaut kas vienkārši grandiozs. Aplausi nerimās vismaz pāris minūtes un mazā puikas seja bija redzams patiess lepnums par sevi un prieks par izpildījumu.

Vēl pāris skaņdarbi un koncerts bija noslēdzies, taču, šķiet, publika ar to nebija mierā. Kad visi klātesošie bija piecēlušies kājās un aplausi nerimās vairākas minūtes no diriģenta pults gaisā tika pacelta neliela plāna nošu grāmatiņa, kas nozīmēja tikai un vienīgi to, ka tiks atskaņots vēl viens skaņdarbs.

Emocijas pēc koncerta? Vienkārši neaprakstāmas. Tiem, kas Latvijā – Jums vēl ir iespēja paspēt redzēt un dzirdēt to, par ko es šobrīd tik ļoti sajūsminos. Rīt, 7. augustā, plkst. 19:00 šis koris uzstādies Rīgas Doma baznīcā kopā ar Inesi Galanti.

Fiksi pagūglējot atradu šo te:

Kas, kur, kad? jūlijs 6, 2007

Posted by Igaunis in Dažādi, Igaunija, Izklaide, Mājoklis, Pārtika, Saites, Tallina, Tartu, Transports, Valoda.
add a comment

Nu jau pirms daudzākiem gadiem bija tāda kā enciklopēdiju sērija ar šādu nosaukumu, bet šoreiz ne par to ir stāsts. Stāsts ir par viena letiņu bāleliņa laimes meklējumiem pie ziemeļu kaimiņiem Igaunijā. Nolēmu šoreiz visu vairāk vai mazāk, nopietnāk vai nenopietnāk dokumentēt, lai citiem ziemeļu zemes iekarotājiem no siltākās un veiklāku cilvēku apdzīvotās Latvijas būtu vieglāk spert pirmos soļus.