jump to navigation

Kurzemes Stroogaov augusts 8, 2007

Posted by Igaunis in Dažādi, Igaunija, Pārtika, Tartu.
1 comment so far

Kurzemes Stroogaov, Hind (Kr/kg) 91,00

jeb

Kurzemes Stroganovs, Cena (Kr/kg) 91,00

Vai tik Tartu Kaubamaja virtuvē nestrādā kāds latviešu izcelsmes pavārs? Lai nu kā arī tur nebūtu, jutos patīkami pārsteigts, ka līdzi ņemamo gatavo ēdienu nodaļā šodien bija iespējams iegādāties nevis šādu tādu, bet tieši Kurzemes stroganovu. 🙂

Diez cik izplatīta ārpus Latvijas šī recepte ir?

Advertisements

“Šķērsojam tiltu” jeb “Kad prātiņa nav mājās” augusts 7, 2007

Posted by Igaunis in Igaunija, Izklaide, Tartu.
add a comment

Kā izrādās, tad pirmais mūra/akmens tilts Baltijā tika uzcelts Tartu. Tiltu, kuru angļu mēlē sauc vienkārši par “The Stone Bridge” uzbūvēja kaut kad ļoti sen, bet saspridzināja ne tik sen (1941. gadā un 1944. gadā). Tilts tā sākotnējā izskatā tā arī netika atjaunots, toties tika radīts daudz “interesantāks” tilts.

Interesantāks tādā ziņā, ka katram sevi cienošam studenta, lai kļūtu par īstu studentu šis tilts ir jāšķērso un kas gan tā būtu par tilta šķērsošanu visiem ierastā veidā? Tas taču nekam neder un tieši tāpēc tilts tiek šķērsots pārejot pa tilta vidū esošo betona konstrukciju.

Tartu - Tilts pār Emajoe upi

Vēl interesantāk ir tas, ka tilta otrā pusēatrodas lielākais vietējais naktsklubs no kura kunga prātā iznāk ne viens vien students.

Lai gan sevi pie studentiem jau kādu laiku vairs nepieskaitu, toties kunga prātā arī man sagribējās to šķērsot  tā kā “visi to dara”. Atkārtot to gan vairs nekad mūžā negrasos … Nākamajā dienā ejot tam garām es nespēju saprast, kas mani, cilvēku, kurš paniski baidās no augstuma, varēja piespiest to izdarīt … Maksimālais augstums ir ~10 metri plus vēl apmēram tik pat vai pat vairāk līdz ūdenim.

Jā … Tekilai, šķiet ir liels spēks …

PS Ja arī Jums ienāk prātā izmēģināt šo atrakciju, iedzeriet labāk vēl mazliet – varbūt atlūzīsiet un šo “ģeniālo” ideju aizmirsīsiet. 🙂

Nenokavē – King’s College Choir, Cambridge augusts 6, 2007

Posted by Igaunis in Igaunija, Izklaide, Tartu.
add a comment

Sestdienas pastaigas laikā sanāca iet garām Jaani kirik (skatīt foto), jeb latviski – Svētā Jāņa baznīcai. No ārpuses skaista, restaurēta baznīca. Izdomājām, ka vajadzētu ieiet iekšā un apskatīties, kā tad tur iekšā izskatās. Tā kā galvenās durvis bija ciet, tad gājām pa sānu durvīm. Galdiņš, biļešu tante un lapiņa pie sienas, kas vēsta, ka par fotogrāfēšanu vai filmēšanu jāmaksā 15 kronas. Ejam tik iekšā, bet izrādās, ka jāmaksā par iekšā iešanu ar! Nu nekas. Dodu 500 kronas (sīkāk nebija) un saņemu atpakaļ tikai 250 kronas. Tāda dīvaina sajūta pārņēma un tāds neliels apjukums – par baznīcas apskati diviem cilvēkiem jāmaksā 11 Ls?

Izrādījas viss pavisam vienkārši – aptuveni pēc 40 minūtēm bija jāsākas kādam koncertam uz kuru mēs nejauši bijām trāpījuši. Noziedojām vēl 5 kronas un iegādājāmies arī koncerta programmu. Soli bija vēl diezgan patukši, bet tas, ka visās malās bija izvietoti papildus krēsli, kā arī programmā rakstītais lika nojaust, ka esam trāpījuši uz kaut ko patiešām kvalitatīvu.

Līdz koncerta sākumam pagāja aptuveni stunda. Ar nelielu kavēšanos uz nelielā paaugstinājuma iznāca Kembridžas King’s College zēnu/vīru koris kopskaitā ne vairāk par kādiem 25-30 cilvēkiem + diriģents (Stephen Cleobury) + 2 ērģelnieki.

Koncerts sākās daudzsološi, taču 2. un 3. skaņdarbs kaut kā nepaķēra, lai gan to, ka darbojas profesionāļi varēja manīt. Dažāda vecuma puišu sejās varēja redzēt, ka viņi izliekas par visiem 100 – gan tie, kuriem bija ap 30 vai pat vairāk, gan tie, kuriem vairāk par 5-6 gadiem nebija.

Pirmā koncerta daļa noslēdzās tā it kā nekā, bet tas bija tikai klusums pirms vētras. Otrajā daļā pieslēdzās arī ērģelnieki un 7 skaņdarbs bija koncerta kulminācija – aptuveni 10 gadus vecā solista izpildījums ar pārējā kora periodisko iesaistīšanos skaņdarba izpildījumā bija kaut kas vienkārši grandiozs. Aplausi nerimās vismaz pāris minūtes un mazā puikas seja bija redzams patiess lepnums par sevi un prieks par izpildījumu.

Vēl pāris skaņdarbi un koncerts bija noslēdzies, taču, šķiet, publika ar to nebija mierā. Kad visi klātesošie bija piecēlušies kājās un aplausi nerimās vairākas minūtes no diriģenta pults gaisā tika pacelta neliela plāna nošu grāmatiņa, kas nozīmēja tikai un vienīgi to, ka tiks atskaņots vēl viens skaņdarbs.

Emocijas pēc koncerta? Vienkārši neaprakstāmas. Tiem, kas Latvijā – Jums vēl ir iespēja paspēt redzēt un dzirdēt to, par ko es šobrīd tik ļoti sajūsminos. Rīt, 7. augustā, plkst. 19:00 šis koris uzstādies Rīgas Doma baznīcā kopā ar Inesi Galanti.

Fiksi pagūglējot atradu šo te:

Biezais bomzis? augusts 3, 2007

Posted by Igaunis in Dažādi, Igaunija, Tartu.
1 comment so far

Bomži ir, bija un būs itvisur. Citur vairāk pamanāmi, citur mazāk pamanāmi, labāk vai sliktāk ģērbti un ar dažādu ekipējumu – ratiņiem, maisiņiem, mugursomām … Tādi ir arī Tartu.

Kādu dienu stāvēju un gaidīju paziņas pirms ieplānotā no aizokeāna atvestās tekilas degustācijas pasākuma un pamanīju vienu vietējo iedzīvotāju “bez noteiktas dzīves vietas”, kaut gan tas, ko redzēju pēc tam radīja manī aizdomas, ka sākotnēji esmu nepareizi noteicis šī cilvēka sociālo grupu.

Vesā mierā šis kungs staigāja pa parku un lūkojās pēc 0.5 vai 1 kronas vērtajiem dzērienu iepakojumiem – pudelēm un bundžām. Redzēju viņu savācam vismaz kādas 4 pudeles. Pēc neilga brīža šis jau bija klāt pie tuvējās atkritumu urnas un sāka tajā aktīvi meklēt vēl kādu. Tā kā vērot šo procesu tā īpaši nevēlējos, tad skatījos citā virzienā, bet tad mani pārņēma jocīga sajūta – no tās puses, kur atradās bomzis sāka skanēt Nokia mobilā tālruņa zvana melodija! Palūkojos bomža virzienā un patiešām – viņš mierīgi izvilka no kabatas mobilo un, turēdams to vienā rokā un sarunājoties, ar otru roku turpināja meklēt labumus jau pieminētajā atkritumu urnā.

Diez kad Latvijā izdosies ieraudzīt kādu “mobilu” bomzīti?

Alkohola tirdzniecības ierobežojums augusts 3, 2007

Posted by Igaunis in Dažādi, Igaunija, Tallina, Tartu.
add a comment

Pavisam nesen izjutu ko tādu, ko sen nebiju izjutis – prieku par veikalā nopirktām 2 alus pudelēm pēc plkst. 22:00. Nebiju līdz šim vēl bijis pārtikas veikalā, kas strādātu pēc 21:00 vai 22:00, bet kaut kā sanāca, ka gāju garām vienam, kas strādāja līdz 23:00. Vajadzība bija pavisam cita, bet ieraugot neaizsegtos un nenorobežotos alkohola plauktus pārņēma tāds viegls izbrīns – vai tad tiešām var nopirkt???

Pēc jautājuma apsargam noskaidrojās, ka patiešām var un varot, cik sapratu, līdz plkst. 2:00. Ilgi nebija jāgaida, kad pāris pudelītes jau glīši gulēja iepirkumu groziņā.

Vakar par šo tēmu apjautājos pāris vietējiem, kas man paskaidroja, ka Tartu neesot Tallina, ka šeit varot. Bet kas tad Tallinā ir citādāks? Tallinā, izrādās, kopš pavisam neseniem laikiem alkoholu tirgojot tikai no 8:00 līdz 20:00. Lūk tas ir ierobežojums! Latvijā pastāvošie ierobežojumi ar tiem, kas šobrīd ir Tallinā ir kas pavisam nenopietns! Vēlēsim kopīgi veiksmes Tallinas iedzīvotājiem, kuriem pirms bērnu izņemšanas no bērnudārza būs jāpaspēj ieskriet veikalā pēc kāda pusstopiņa, citādāk viņi varētu riskēt nepaspēt. 🙂

Lūdzu! un Paldies! augusts 3, 2007

Posted by Igaunis in Igaunija, Valoda.
add a comment

Grūti iet man ar to igauņu valodu. Skaitīt māku līdz seši. Lielākoties ar to arī pietiek. Pateikt lūdz un paldies arī māku. Sasveicināties māku. Tas pagaidām arī viss. Jāiemācās vēl kas, citādi veikalos tāda neērta sajūta, kad pārdevēja/kasiere pēc maniem pāris igauņu valodā izteiktajiem vārdiem sāk vervelēt tā, ka raibs gar acī metas un nemaz nedomā pārtraukt arī tad, kad esmu jau angliski vai krieviski (kā nu kuro reizi) vismaz pāris reizes pateicis, ka es nekā no tā ko viņa saka nesaprotu.

It kā jau nav nemaz tik grūta valoda, bet tā man šķiet tikai tāpēc, ka vēl neesmu to iemācījies.