… kāpēc tad igauņiem ir izdevies palaist gaisā jauno (nu jau ne tik ļoti, kādi 2 mēneši ir, tik nevarēju saņemties neko uzrakstīt) vietējo sporta kanālu Kalev Sport? Vai tad nu tiešām Igaunijas basketbola līgas spēles ir aizraujošākas par LBL spēlēm? Vai tad Igaunijas futbols ir daudz tālāk priekšā Latvijai? Hokejs? Handbols? Florbols? Dajebkas? Nu labi – varbūt uz slēpošanu un ralliju šie arī paņem, bet cik esmu skatījies, tad KS nebūt nekoncentrējas uz šiem sporta veidiem.

Varbūt ir laiks arī Latvijā izveidot ko līdzīgu, ne tikai par to runāt? Kāpēc lai es negribētu paskatīties, kā basketbolu spēlē, piem., Gulbenē vai Liepājā? Kāpēc man ir jāapmierinās ar mazumiņu? Kāpēc hokeju var skatīties tikai tad, kad spēlē kāda no izlasēm? Domāju, ka ļoti daudz cilvēku labprāt arī sekotu līdzi mūsu dāmu basketbolam. Ir taču tik daudz ko rādīt. Vajag tikai gribēšanu.

Vai ne tā?

Nu jau dienas divas ir uzsnidzis sniegs un ik pa brītiņam tas uzsnieg atkal. Viss jau būtu ļoti skaisti ja vien … Ja vien bāleliņi igaunīši prastu notīrīt ietves un ceļus.

Pirms pāris nedēļām situācija bija vēl dramatiskāka. Temperatūra bija nedaudz augstāka un nokusušais sniegs uz vakarpusi pārvērtās ledū. Slidot varēja uz nebēdu, jo ietves pilsētā lielākoties ir diezgan šauras un ar nelielu slīpumu uz ielas braucamās daļas pusi, kas nenoliedzami tikai un vienīgi palīdz kļūt par profesionālu līdzsvara noturētāju.

Arī sētnieki ne pārāk steidz ielas tīrīt. Šķiet viņi vadās pēc sistēmas – kāpēc jātīra, drīz taču tāpat atkal uzsnigs.

Priecājamies par to, kas ir Latvijā.

Tartu Universitātē ir iespēja ne vien mācīties visdažādākajās mācību programmās, bet arī visdažādākos mācību priekšmetus – tai skaitā latviešu valodu. Tad nu parunāju ar dažiem cilvēkiem, kas šo iespēju izmanto. Pēc aptuveni 2 mēnešu mācībām viņi šo to jau ir iemācījušies, taču labus vārdus par pasniedzēju, kas ir latviete, nesaka.

Tad nu bija interesanti klausīties kā šamie runā. Viennozīmīgi un pats par sevi saprotams ir tas, ka nelielas grūtības sagādā mīksto un garo burtu kā arī divskaņu izruna, bet šie sarežģījumi ir pārvarami. Tāpat grūtības ir ar šauro un plato e un ē. Bet tas tāpēc, ka pasniedzēja nav mācējusi pastāstīt likumu kad un kā tad īsti ir jāsaka, bet arī tas ir labojams, taču ir viena lieta, kas šķiet diez vai tiks labota – igauņi neprot izrunāt burtu/skaņu “ģ”. Nu nevar un viss. Visi mēģinājumi izskatās pēc tā, ka kāds cenšas vemt, bet neizdodas.

Secinājums? Ja esi Ģirts, saki, ka Tevi sauc Girts.

Es, šķiet, neesmu viņiem pietiekami izdevīgs un ērts klients, jo:

1. Lietoju Nordea banku un tās nu jau pieklājīgo internetbanku;
2. Rēķinus vēlos apmaksāt pārskaitot naudu uz Tele2 Sampo bankas kontu, kas norādīts blakus Hansapank un SEB Eesti Ühispank kontiem visos rēķinos, līgumos, mājas lapā utt., un neievērojuTel2 ieteikumu lietot Hansapank.

Pilnīgi noteikti zinu, ka mani ikmēneša telefona rēķini ir lielāki par vidējā aritmētiskā iedzīvotāja telefona rēķiniem, bet laikam jau tie, kas runā daudz vai dārgi (zvani uz ārvalstīm) nav īpaši labi klienti … Vismaz tāda sajūta radās pēc tam, kad uzklausot manu pretenziju klientu atbalsta dienests ieteica, ka, ja neapmierinot serviss, lai ejot pie cita operatora.

Viss. Sašutinājums izteikts.

1. Latviešiem katrai kājai esot 6 pirksti.

Šim mītam nekādu skaidrojumu neesmu nedz saņēmi, nedz bijis pats spējīgs rast jelkādu skaidrojumu. Ja kādam gadījumā ir kāda ideja – laipni lūgti padalīties.

2. Latviešu meitenēm esot bruņotas “vāverītes” (ja nu kāds bērns lasa).

Arī šim mītam skaidrojumu neesmu dzirdējis, taču tā runājot vecākā paaudze. Tad nu man tāda doma ienāca prātā, ka tas viss ir saistīts ar neveiksmīgiem sekstūrisma mēģinājumiem sensenos laikos. Bet nav jau ko brīnīties – igauņu puiši nu nav tie glītākie no tiem, kurus jelkad kāds saules stars ir apspīdējis.

Tas pagaidām viss. Ja būs turpinājums, noteikti ziņošu.

Eh, kā man patīk ziemeļnieku mīlestība pret siltumu!

Ko lai vēl piebilst? Vēlu veiksmi gaidot siltuma pieslēgšanu arī Jūsu mājās.

Tas, par ko es šorīt sasmējos bija aptuveni 25 bērnu grupiņa 2 audzinātāju vadībā, kas devās pastaigā ietērpušies mazās zaļās atstarojošās vestītēs – tieši tādās pašās ar kādām patruļās dodās mūsu mazie zaļie ceļu policisti. Nav noslēpums, ka Igaunijā problēmas ar kadru trūkumu policijā ir daudz lielākas nekā pie mums – dažu brīdi Tallinā ir bijusi tāda situācija, ka pilsētā patrulē tikai 1 vai 2 policijas ekipāžas. Šis tad nu laikam ir veids kā celt policijas prestižu bērnu acīs un pieradināt pie zaļās vestītes valkāšanas.

Ticiet vai nē – Igaunijā šī problēma ir ievērojami mazāka, kaut arī darba spēka trūkums ir ievērojams arī šeit.

Kā tas ir iespējams? Pavisam vienkārši! Tā vietā, lai turētu 4 vai 5 tantes/onkuļus aiz desu/gaļu stenda, kas to vien dara kā griež un pasniedz pircējiem kāroto preci, lielākā daļa gaļas izstrādājumu, sieru, zivju utt. ir jau laicīgi sagriezti, safasēti un nolikti paņemšanai un šīs/šie tantes/onkuļi tajā pat laikā mierīgi sēž pie kasēm un apkalpo pircējus tur, kur veidojas vislielākie sastrēgumi – tieši pie kasēm.

Pavisam vienkārši – vai ne? Kāpēc šādu praksi nevarētu pārņemt tirgotaji Latvijā?